6. septembrī plkst. 13.00 ikviens aicināts uz tikšanos ar rakstnieci Lauru Vinogradovu sarunā “Kā runāt par neērtām tēmām literatūrā?” Ogres Centrālajā bibliotēkā.

Laura Vinogradova ir vairāku grāmatu autore. Garstāsts “Upe” ir saņēmis Eiropas Savienības Literatūras balvu un ir tulkots svešvalodās. Rakstniece ir viena no bērnu mentālās veselības nedēļas "Runā ar mani" līdzautorēm, strādā brīvprātīgās darbu Iļģuciema cietumā, piedalās biedrības “Colorize” organizētajā darbnīcu ciklā “Iekļaušana un laikmetīgā māksla”.

Pasākums paredzēts plašam klausītāju lokam un ir bez maksas.

Turpinot sekmīgo apkaimes iedzīvotāju sadarbību, Krapes muižas kopiena aicina uz Krapes muižas svētkiem 30. augustā.

Krapes muiža ir sociāli aktīvs Krapes pagasta apgabals, kurā, sadarbojoties apkaimes iedzīvotājiem, ir izdevies atjaunot sagrautās muižas teritoriju kā saistošu izpētes vidi gan tūristiem, gan dabas mīļiem, gan kultūrvēstures entuziastiem.

Jau no plkst. 15.00 būs iespēja doties aizraujošās ekskursijās pa muižas ansambļa mājām, kurās notiek foreļu un Āfrikas samu audzēšana, sidra un vīna raudzēšana, aveņu audzēšana, kā arī tradicionālās tautas mūzikas instrumentu ekspozīcija muižas pārvaldnieka namā – “Skaņumājā”.

Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā, kuru norise plānota no 12. līdz 14. septembrim, būs veltītas kustamajam kultūras mantojumam. Izvirzītās tēmas mērķis ir atklāt kustamā kultūrvēsturiskā mantojuma dažādību, parādot gan valsts aizsardzībā esošos mākslas pieminekļus, gan arī tos, kas potenciāli iekļaujami aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kā arī papildus aktualizēt kustamā kultūras mantojuma aizsardzības specifiku, aizsardzības problēmas un risinājumus.

No 8. augusta Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Ogres rītausma”, kas veltīta vienam no mazāk izstādītiem, bet būtiskiem pilsētas kultūrvēsturiskās vides elementiem – vēsturiskajiem žogu stabiem.

Izstāde izgaismo Ogres kā kūrorta pilsētas attīstību, sākot no 19. gadsimta otrās puses, kad vasarnīcu celtniecība kļuva par būtisku faktoru pilsētvides veidošanā. Vēlāk, padomju periodā, Ogre tika pārvērsta par rūpniecības centru, izmainot tās vēsturisko struktūru un arhitektūru. Taču, neraugoties uz pārmaiņām, vēsturisko žogu stabi daudzviet pilsētā ir saglabājušies – kā liecība gan par senajām īpašumu robežām, gan vietējo amatnieku prasmēm un īpašnieku gaumi.

Aicinām sajust svētku burvību OGRES NOVADA UN PILSĒTAS SVĒTKOS 22. un 23. augustā.

22. augustā Ogres novada svētkos atklāsim Ogres novada krāšņumu un daudzveidību!

Piedaloties aizraujošās aktivitātēs un satiekot radošus ļaudis, iepazīsim mūsu novada pilsētas un pagastus. Baudīsim sirsnīgus Ogres novada amatiermākslas kolektīvu koncertus, laiskosimies brīvdabas kino seansā un lustēsimies svētku ballē!

23. augustā Ogres pilsētas svētkus svinēsim krāšņi un vērienīgi!

Ļausimies mūzikai un dejām koncertos dažādām gaumēm, sportosim un jutīsim līdzi sportistiem, vērosim laivu parādi, baudīsim mākslu, kino, uguņošanu un citus aizraujošus notikumus Ogres pilsētvidē.

Latvijas Universitātes bibliotēkā no 12. augusta līdz 12. septembrim būs apskatāma izstāde “Mistērija un ilūzija Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam”. Izstāde ir iekļauta 10. Eiropas Iluzionisma vēstures kongresa programmā, kas šogad notiks Rīgā. Izstādē varēs apskatīt vēsturiskus materiālus un iepazīt personību stāstus, kas pirmo reizi tik vērienīgi un daudzveidīgi atklāj Latvijas kultūrtelpas maģisko un artistisko pusi – no alķīmiķiem, “filozofu akmens” meklētājiem un garu pasaules starpniekiem, avantūristiem un šarlatāniem, apdāvinātiem mehāniķiem un ķīmiķiem līdz pat viesmāksliniekiem – izcilākajiem Eiropas skatuves iluzionistiem. Rīgas izklaides iespējas 18. - 19.gs. bija pārsteidzošas - izcilu mākslinieku piedāvājums bija bagāts un daudzpusīgs: mistērija, maģija, zinātne, ilūzija, izrāde un šovbizness.

No 20. līdz 26. augustam Latvijā viesosies sieviešu koris SOLEIL no Japānas.

Kora diriģente ir Hisako Higuči (Hisako Higuchi). Koris SOLEIL daudzu gadu garumā piedalījies Japānas Nacionālajā koru konkursā un guvis ievērojamus panākumus, tādējādi apliecinot tā mākslinieciski augstvērtīgo sniegumu. Koncerttūrē koris uzstāsies 25 dziedātāju sastāvā. Kora sadarbības partneri Latvijā ir VEF Kultūras pils sieviešu koris DZINTARS, Ogres novada Kultūras centra sieviešu koris RASA un abu koru mākslinieciskā vadītāja, diriģente Aira Birziņa.

Viņa vārds daudzus gadus bija saistīts ar Ogres kultūras dzīvi, sporta dejām un neskaitāmām jauniešu uzvarām Latvijā un ārpus tās.  "Viss sākās pirms 45 gadiem, kad mācījos 2. klasē Jaunogres vidusskolā. Sāku dejot pie Ināras Arbidānes, kura ielika manī mīlestību pret dejām.  Ka arī mācījos pie viena no labākajiem tā laika treneriem – Igora Biļanska. Pie viņa kļuvu ne tikai par dejotāju, bet arī par  pedagogu  un treneri".  

Sergejs  pārstāvēja Latviju dažādos turnīros un  ap 1990. gadu nodibināja savu deju klubu "Dance Sinks", kas darbojas  Ogres Kultūras namā.  “Tieši tur arī radās ideja par deju sacensībām "Sveču gaisma", atceras Sergejs. Šīs ziemas sacensības Ogrē daudzu gadu garumā ir pulcējušas sporta dejotājus no dažādām valstīm.

16. augusts

Vaclava Griņeviča II piemiņas turnīrs 64 lauciņu dambretē Rembatē – plkst. 11.00 Rembates Tautas namā notiks dambretes turnīrs 3 vecuma grupās.

Izstādes “Radniecīgas krāsas” atklāšana Jumpravā – plkst. 16.00 Jumpravas pagasta Kultūras nama Izstāžu zālē tiks atklāta Dinijas un Martas Mednes gleznu un grafikas izstāde “Radniecīgas krāsas”.

Latvijas Nacionālā opera piektdien, 15. augustā, ar baletu Pērs Gints ver durvis skatītājiem. Šomēnes Latvijas Nacionālais balets piedāvā daudzveidīgu un mākslinieciski spilgtu izrāžu programmu, ļaujot vasaras izskaņā baudīt gan klasiskā, gan laikmetīgā baleta virsotnes. 

15. augustā būs skatāms skatītāju iemīļotais Edvarda Kluga balets Pērs Gints, 17. augustā – Marko Gekes laikmetīgais balets Ņižinskis, 22. augustā – Kšistofa Pastora Drakula, 24. augustā – Aivara Leimaņa un Jura Karlsona Antonija #Silmači, 27. augustā – Keneta Tindala Kazanova, bet 29. un 30. augustā – klasiskā baleta pērle Gulbju ezers.

Šosezon baleta trupai pievienojas seši jauni dejotāji – vadošais solists Amīrs Dodarhodžajevs, baleta mākslinieki Keita Marija Bloma, Leo Reks, Mikus Mārtiņš Ungurs, Anhels Hiraldess un Aleksejs Filo.