Tuvojoties laikam, kad liela daļa iedzīvotāju iesniedz gada ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), krāpnieku aktivitāte tradicionāli pieaug. Viltvārži izmanto steigu, “sakritības” efektu un sociālās inženierijas metodes, lai izvilinātu internetbankas pieejas datus un citu mūsu personīgu informāciju. Šīs gads arī nebūs izņēmums: gaidāms, ka martā un aprīlī palielināsies krāpniecisku īsziņu, e pastu un zvanu vilnis , kur  uzsvars tiks likts  uz komunikāciju “it kā no VID” par deklarācijas statusu un “atgūstamām summām”.

Grūti “nošaut greizi”: ļoti daudz cilvēku vienlaikus pilda deklarācijas, pieaug informācijas un paziņojumu plūsma – tas rada iespēju viltvāržiem “elpot sistēmas ritmā”.

Psiholoģiskais spiediens un steiga: cilvēki vēlas ātri pārbaudīt statusu, precizēt datus vai saņemt atmaksu; krāpnieki to izmanto, sūtot “pēdējā brīža” brīdinājumus.

“Sakritības” efekts: ziņa par “deklarācijas statusu VID” vai “kļūdainu maksājumu” tieši tajā brīdī, kad cilvēks gaida šādu informāciju.

Pikšķerēšanas īsziņas un e-pasti “it kā no VID”

Formulējumi: “Pārbaudiet savas ienākumu deklarācijas statusu”, “Atjaunojiet datus”, “Nepieciešama papildu informācija”, “Apstipriniet, lai saņemtu atmaksu”.

 

Vienmēr iekļauta tieša saite, kurā tiek lūgts ievadīt internetbankas piekļuves datus, Smart ID vai citus autentifikācijas datus, kas faktiski aizved uz krāpnieku izveidotu lapu. 

Zvani “no bankas/VID/Valsts policijas”

“Mēs pamanījām aizdomīgu darījumu – jārīkojas steidzami.”

 

“Darījums ir jāatceļ – nosauciet savu personas kodu/paroli/ievadiet PIN2.”

 

“Vai jums mājās ir skaidra nauda? Vai jūs zināt, ka skaidras naudas uzkrājums ir jādeklarē? Mēs atsūtīsim pie jums uz mājām bankas/ valsts policijas/ VID pārstāvi, kas paņems no jums skaidru naudu un palīdzēs to deklarēt.”

 

Viltus autoritāte, spēcīga emocionalizācija (iebiedēšana, draudi ar sodiem, solījumi palīdzēt), laika spiediens.

Datu “ķēdes efekts”

Krāpnieki dalās ar informāciju savā starpā, atzīmējot cilvēkus, kurus ir vieglāk psiholoģiski ietekmēt, vai kuri jau bijuši krāpšanas upuri.

 

Pārbaudiet sūtītāja adresi: dīvainas domēna beigas, kļūdas valodā, neparasts formatējums – krāpšanas pazīmes.

Neievadiet PIN2, ja vien neapstiprināt apzinātu darbību (piem., maksājumu). Statusa pārbaudei PIN2 nav vajadzīgs.

Ja rodas mazākās šaubas, pārtrauciet darbības vai sarunu, un pārbaudiet informāciju oficiālajos kanālos (pašrocīgi pieslēdzoties vai zvanot uz iestādes publiski pieejamo tālruni).

Nepublicējiet pārmērīgu personisko informāciju (par ceļojumiem, mantām, darbavietu) sociālajos medijos – tā palīdz krāpniekiem uzbūvēt veiksmīgāku jūsu “ietekmēšanas stratēģiju”.

 Ja jau esat klikšķinājuši vai ievadījuši datus

Nekavējoties sazinieties ar savu banku (oficiālais tālrunis), nomainiet pieejas datus un paroles, atslēdziet aizdomīgus ierīču pieslēgumus.

Pārskatiet kontu izrakstus un aktivizējiet brīdinājumus par maksājumiem.

Informējiet Valsts policiju, ja ir zaudējumi vai arī mēģinājums izkrāpt naudu.

Regulāri atjauniniet savas ierīces programmatūru un aktivizējiet papildu aizsardzību (biometrija,  vairāku faktoru autentifikācija, limitu/ darījumu kontrole).

Deklarāciju iesniegšanas laiks ir krāpniekiem pateicīgs periods, jo sabiedrība masveidā komunicē ar VID un bankām, un bieži tas notiek ikdienas steigā. Attīstiet kritisko domāšanu, nepieslēdzieties tiešām saitēm, kas saņemti e-pastā vai īsziņā, vienmēr izlasiet Smart-ID paziņojumu, pirms vadīt PIN, neievadiet PIN2 bez skaidra iemesla, un pārbaudiet informāciju tikai oficiālajos kanālos. Tas ir vienkāršākais un efektīvākais veids, kā apturēt nākamo krāpniecības vilni.